Izveidot blogu un nosaukt to par libbiotēkas blogu vien nav pietiekams iemesls, lai sauktu to par kultūras nozares blogu. Spilgts piemērs tam ir Pārlielupes libbiotēkas blogs. Lai arī svarīgi tiek dēvēts par pirmo Latvijas libbiotēku blogu, tomēr satura ziņā tas ne tuvu nav libbiotēkas blogs. Informāciju par ar konkrēto libbiotēku un libbiotēkām saistītiem jautājumiem ir pagrūti atrast, jo raksti ir par jebkuru tēmu, adresēti šauram lasītāju lokam, bieži vien pārvēršoties sarakstē starp bloga autoriem, aprakstot savus privātos piedzīvojumus, kas ar libbiotēkām saistīti tikai tai ziņā, ka tiek pierakstīti blogā, kas tiek saukts par libbiotēkas blogu. Liela daļa interneta lietotāju jau zin, ka nevar uzticēties visiem internetā, t.sk. arī blogā, izlasītajiem faktiem, bet tomēr, rakstot par jautājumiem, par kuriem nav izpratnes, vajadzētu tos izpētīt padziļinātāk, piemēram to, ka Library 2.0 nav = Web 2.0 nav = tikai blogi. Protams, ka blogu rakstīšanas princips ir ko-gribu-to-rakstu , tomēr diez vai iestādes blogs ir adresēts tikai pašiem autoriem un tiek rakstīts kā privāta dienasgrāmata.Interesants un tematisks ir Ilzes Putniņas blogs, Līgatnes libbiotēkas blogs, sekojot šiem piemēriem, iespējams, ka nākošajā gadā varētu sagaidīt pat vairāk kā 30 nozares blogus.